Neiroķirurgs, tenisa zvaigzne, hokejists, mīlošs vīrs un tēvs (meitiņai Līvai ir 10 mēnešu), zolmanis un visbeidzot – rokeris, kurš kopā ar Harley Davidson dīleri Latvijā Gati Panavu panācis, ka 2009. gadā Latvijas vārds pasaulē skanēs ne mazāk lepni kā Eirovīzijas vai hokeja sakarā. Latvijā notiks Harley Owners Group 18. ikgadējais Eiropas saiets jeb 18th Annual European HOG Rally. Ko tas nozīmē? To, ka Latvijā ieradīsies kādi 10000 hārleju no visas Eiropas un arī no pārējiem kontinentiem. Tātad – vismaz 10000 HD veču ādas jakās, ārvalstu rokgrupas, moči. Šī ir saruna ar Egilu Valeini, visa iepriekšminētā vaininieku.
Pētnieks, starptautisko organizāciju biedrs un vienkārši – ķirurgs ar skalpeli
Esmu dzimis 1968. gada aprīlī, Auns pēc horoskopa, no 1998. gada strādāju par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, tagad esmu Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs. 1992.gadā pabeidzu toreizējo Rīgas Medicīnas institūtu, pēc tam piecus gadus mācījos rezidentūrā un ieguvu neiroķirurga sertifikātu. Esmu arī dažādu organizāciju biedrs, kas nodarbojas ar medicīnas pētniecību. Pirmais lielais sadarbības projekts bija ar Ņujorkas Brain Trauma Foundation (Smadzeņu traumu fonds), tā mērķis bija smagu galvas smadzeņu traumu pacientu ārstēšanas metodikas ieviešana Latvijā. Līdz brīdim, kad amerikāņi ienāca Latvijā ar savām modernajām nostādnēm, mums pacientu ārstēšanā nebija nekādu vienotu kritēriju par to, ko darīt, cik ātri tas jādara, kā jārīkojas konkrētā situācijā, kā šīs traumas labāk ārstēt, kā mērīt galvā spiedienu (līdz tam tas Latvijā nebija darīts). Tad galvas traumu ārstēšanā tika ieviestas jaunas metodes, kas nešaubīgi ir palīdzējušas izglābt daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīvības. Pakāpeniski mans statuss šai projektā un organizācijā mainījās – sākumā biju Stradiņa slimnīcas pārstāvis, pēc tam jau Baltijas valstu kurators.
Tev jārisina, tā teikt, visu triju Baltijas valstu problēmas?
Tā var teikt. Bija jālido uz Ņujorku un jāstāsta, kas notiek Baltijas valstīs galvas traumu pacientu ārstēšanā un aprūpes organizēšanā. Pašlaik kā vienīgais no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pārstāvu Stradiņa slimnīcu European Organisation for Research and Treatment of Cancer, Brain Tumor Group, nodarbojamies ar vienu no aktuālākajām mūsdienu neiroķirurģijas problēmām – smadzeņu audzēju pētniecību. Turpinās arī starptautiska sadarbība galvas smadzeņu traumu un smadzeņu insultu pētniecībā un ārstēšanas taktikas izstrādē, ko vada Anglijas universitāšu slimnīcas. Plānojam iesaistīties arī smadzeņu asinsvadu patoloģiju – aneirismu –pētniecības projektā.
Kā viesārsts esmu bijis arī Eiropas un ASV slimnīcās. Varu secināt, ka, neskatoties uz nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu valstī, neiroķirurģijā ārstu prasmē un ar aparatūrām daudz neatpaliekam no labākajām ārvalstu klīnikām. Tas panākts gan ar slimnīcas vadības atbalstu jaunākās aparatūras iegādē, gan ar neiroķirurgu aktīvu dalību pasaules līmeņa kongresos, ar pieredzes apmaiņu ārvalstu slimnīcās, kā arī ar visa personāla pašaizliedzīgu darbu pacientu labā.
Kā jūties vadītāja krēslā? Man šķiet – jo “smagāks” postenis, jo sirmāki mati. Bez tam – esi nosacīti jauns, kļūt par sirmu profesoru tev vēl ilgi jācenšas.
Neiroķirurģijas klīnikas vadītāja pienākumus cenšos pildīt ar lielu atbildību. Mans uzdevums ir radīt maksimāli labvēlīgus darba apstākļus kolēģiem un rūpēties, lai darbs klīnikā vienmēr būtu veikts augstā līmenī atbilstīgi visā pasaulē pieņemtajiem standartiem. Uzskatu, ka pašlaik mums tas izdodas visai labi. Agrāk visu darba laiku varēju veltīt pacientu ārstēšanai, tagad nācis klāt arī organizatoriskais darbs, samazinot atpūtas stundas. Ceru gan, ka tik drīz sirms nepalikšu.
Vienai, noteikti ne mazai Latvijas daļai esi vairāk nekā ārsts. Ar tavām zināšanām, tavu līdzdalību pēc gandrīz bezcerīgas traumas dzīvē atgriezās mūziķis Igo. Viņš varēja palikt tikai par cilvēka ēnu, tomēr visiem, kuriem dārgs viņa mūziķa darbs, tu atdevi šo puisi un viņš atkal dzied, ir kopā ar saviem faniem.
Savulaik par to rakstīja daudz. Gāja ļoti smagi. Pēc smagās avārijas Igo konsultēju Talsu slimnīcā. Tas notika tieši manas dežūras laikā Katastrofu medicīnas centrā, saņēmām izsaukumu uz Talsiem, kur viņš bija ievests pēc avārijas. Trauma bija ļoti smaga, dzīvībai bīstama. Mēs viņu steidzami pārvedām uz Stradiņa slimnīcu, kur Igo nozīmēja pareizu ārstēšanu atbilstīgi visiem kritērijiem, kas pie mums bija ieviesti ar amerikāņu atbalstu.
Bet negribu akcentēt savu lomu. Tie bija dažādu specialitāšu ārstu kopīgi pūliņi, kas vainagojās ar panākumiem. Toreiz ārstēšanā iesaistījās gan pašreizējais Valsts prezidents traumatologs Valdis Zatlers, gan sejas ķirurgs Māris Sedlenieks, ļoti lielu darbu veica reanimatologi, anesteziologi, viss personāls. Ka Igo tagad spēj dziedāt, strādāt, dzīvot ar pilnīgi gaišu galvu, ar viņam piemītošo humora izjūtu, savā ziņā var vērtēt kā mūsu mediķu paveiktu brīnumu. Pēc visa tā esam kļuvuši arī draugi. Ejam viens pie otra ciemos, atzīmējam jubilejas.
Pēc visa gandrīz jāsaka, ka Igo esi otrs tēvs, precizēju – kopā ar nosauktajiem un nenosauktajiem viņam ir vesela kopa tēvu un māšu, kuri palīdzēja piedzimt otrreiz.
Tenisa filozofija
Savulaik iepazināmies tenisa kortos. It kā nekas īpašs, spēlē ministri, diplomāti, visdažādāko profesiju pārstāvji, tomēr tu esi sevišķs „gadījums”. Ne katrs var lepoties ar pasaules čempiona titulu. Tādēļ parunāsim par tavu tenisa karjeru. Esi bijis iniciators Latvijas ārstu tenisa savienības izveidošanai.
To izveidojām 2001. gadā kopā ar Jūras medicīnas centra ķirurgu Mārtiņu Pukši. Kļuvu par šīs savienības prezidentu. Sākotnēji bija kādi 30 ārsti, kuri spēlēja tenisu, nu jau ir 106, un mūsu organizācija turpina uzņemt apgriezienus gan skaitā, gan kvalitātē. Ārstu tenisistu prasmes līmenis ir ļoti audzis, viņu vidū valda izteikts sacensības, konkurences gars. Katru gadu organizējam Latvijas ārstu tenisa čempionātus gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs.
Ārsti ir tauta, kuriem savā darbā nepatīk zaudēt, tas izpaužas arī tenisā. Viņiem jābūt asinīs vēlmei būt uzvarētājam, tādēļ teniss ir sports, kurā šī kaislība var izpausties pilnā mērā. Uz laukuma var atbrīvoties no ikdienas rūpēm, citreiz pat izbļaustīties, izlādēt emocijas. Pēc tam bieži nākamā dienā atkal ir darbs operāciju zālē, kur emocijām nav vietas un ir maksimāli jākoncentrējas.
Kas varētu būt kopējs tenisam un neiroķirurģijai? Tenisā maksimāli sekundes tūkstošdaļā jāreaģē uz pretinieka knifu. Operāciju tomēr plāno, veic iepriekšējas analīzes…
Arī manā profesijā jābūt gatavam mirklī reaģēt. Situācijas var būt līdzīgas – sākas asiņošana vai rodas cita neparedzēta situācija. Savukārt tenisā arī katram mačam iepriekš izveido taktiku. Vienmēr jau laikus ir zināms pretinieks, un pret katru iespējams sagatavot attiecīgu spēles taktiku. Zinot pretinieku, jau pirms spēles var izdomāt, kā spēlēsi. Ja viņš ir kāds no jaunajiem, iespējams bremzēt ātrumu, izmantot savu stabilitāti un prāta spējas, lai piespiestu viņu kļūdīties. Ja jāspēlē pret sava vecuma spēlētāju, vairāk izmantoju uzbrukumu, mēģinu viņu nokausēt. Katrai spēlei, tāpat kā operācijai, ir sava taktika.
Ārsts – čempions
Pastāsti tagad par „odziņu”, ko pirmīt jau pāris vārdos minēju. Te jāpapildina, ka esi ne tikai ārstu pasaules čempions tenisā, bet esi spējis savākt visu 1.-4. godalgoto vietu komplektu.
Katru gadu notiek lielie ārstu pasaules tenisa čempionāti. Pēdējos piecos gados man bijuši visai labi panākumi. 2003. gadā Indonēzijā kļuvu par pasaules čempionu, 2004. gadā Austrijā zaudēju pusfinālā, ieguvu dalītu 3./4. vietu, 2005. gadā Polijā izcīnīju otro vietu, 2006. gadā Maltā atkārtoti kļuvu par čempionu, bet 2007. gadā ASV biju otrais. Arī Latvijas izlase Nāciju kausa izcīņā ir guvusi ievērojamus panākumus – 2006. gadā ieguvām 2. vietu, bet pagājušajā gadā dalījām 3./4. vietu. Bez šiem ārstu pasaules tenisa čempionātiem katru gadu notiek arī ārstu pasaules sporta spēles, kurās teniss ir viena no disciplīnām. Arī tur vienspēlē 2005. gadā izcīnīju otro vietu, 2006. gadā Itālijā kļuvu par čempionu, bet 2007. gadā Marokā zaudēju pusfinālā. Šogad atkal kopā ar citiem septiņiem labākajiem Latvijas ārstiem tenisistiem dažādās vecuma grupās plānoju piedalīties pasaules tenisa čempionātā, kas notiks Horvātijā, kā arī ārstu pasaules sporta spēlēs Vācijā.
Visu laiku runājam par ļoti kustīgu, aktīvu sporta veidu. Atradu informāciju, ka tev tuvs ir latviešu nacionālais, daudz mazkustīgākais (smadzenes gan pamatīgi jākustina) nacionālais sporta veids – zolīte. Arī tur esi reitingu tabulā.
Esmu spēlējis pat Latvijas čempionātos, godalgotas vietas gan neesmu izcīnījis. Agrāk katru ceturtdienu “Melnā kaķa” zoles klubiņā spēlēju zolīti kopā ar politiķiem, biznesmeņiem, vienkārši sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Diemžēl pēdējā laikā ģimenes un darba slodzes dēļ tam vairs neatliek laika.
Esmu pamanījis interesantu tendenci – Latvija sāk „apaugt” ar hokeju. Top halle pēc halles, un rezultātus jau redzu savās intervijās. Bija saruna ar operdziedātāju Jāni Apeini – hokejists, tu, ārsts, – atkal hokejists.
Jau piekto sezonu esmu spēlējis Neatkarīgās amatieru hokeja līgas (NAHL) komandā „Metāla dizains”. Hokejs ir ļoti azartiska spēle, tas man ir kā kompensācija vasaras tenisam, kā arī palīdz uzturēt labu fizisko formu. Spēlēt telpās tomēr nav tik patīkami kā āra kortos, arī visi lielie turnīri notiek vasarā. Turklāt spēle svaigā gaisā dod pavisam citas emocijas. Līdz ar to ziemā man ir hokeja sezona, iznāk spēlēt divas vai trīs reizes nedēļā, bet tenisam atliek viena divas.
Arī ārstu vidū hokejs ir ļoti populārs. Regulāri kādi 20 ārsti reizi nedēļā tiekamies “Volvo” hallē, lai, sadalījušies divās komandās, uzspēlētu draudzības spēli. Arī šajās savstarpējās spēlēs ir tādas pašas kaislības un intriga – neviens negrib zaudēt.
Mocis ir daļa no mana ES
Visu, ko dari, tu dari no sirds un viss tev ir svarīgs. Tavs Harley Davidson Stradiņa slimnīcā ir pat pazīstamāks nekā tu. Ja kāds nezina tavu uzvārdu, tad “dakteri ar moci” zina visi.
Teikšu, ka neesmu vienīgais ārsts motociklists. Šajā lietā esmu iekšā ļoti dziļi. Motociklistu kustībā esmu no 2003. gada, kad nopirku savu pirmo un pagaidām vienīgo moci HarleyDavidson Softail Fat Boy 2003. Tas ir īpašs Harley Davidson kompānijas simtgadei (1903-2003) veltīts modelis ar atbilstīgām piemiņas zīmēm uz korpusa. Tajā ieguldu gan daudz sava laika, gan arī finanšu līdzekļus. Paša hārleja nopirkšana ir tikai sākums, pēc tam to var attīstīt, pārveidot, likt jaunas detaļas, papildu gaismas, somas, visu, kas padara tā skatu neatkārtojamu.
No 2003. gada divus gadus braucu kopā ar klubu Hermejs un tad 2005. gadā kopā ar Viesturu Vītiņu nodibinājām Latvijā vispasaules HOG (Harley Owners Group-hārleja īpašnieku grupa) filiāli. HOG pasaulē apvieno vairāk nekā 1200000 biedru. Katrā valstī, kurā ir šīs motociklu ražošanas kompānijas pārstāvji, pie katras šādas pārstāvniecības var izveidot vienu motociklu nodaļu (Chapter). Latvijā HD autorizētais pārstāvis ir SIA “Motofavorīts”, kura valdes priekšsēdētājs ir Gatis Panavs. Tā izveidojās Riga Chapter Latvia, kurā pašlaik ir 28 motobraucēji, Harley Davidson motociklu īpašnieki Latvijā. Nodibināt Chapter nebija vienkārši. Neskaitāmas reizes bija jāsazinās ar Angliju, bet pārrunas beidzās pozitīvi un nodaļas reģistrācijas apliecībā ir pat īpašs datums: 05-05-05 (2005. gada piektais maijs). Tiku ievēlēts par tās direktoru. Kā visās HOG nodaļās, arī mums ir vairākas amatpersonas, kuras atbild par katram uzticētiem pienākumiem.
Šādas grupas ir visās Eiropas valstīs, ļoti daudz to ir ASV. Katru gadu notiek neskaitāmi motobraucēju pasākumi visā pasaulē. 2005. gadā lielais Eiropas HOG rallijs notika Saint-Tropezā, franču Rivjērā pie Vidusjūras. Toreiz no Latvijas bijām vēl tikai trīs (es, Viesturs Vītiņš un Larss Andersons), jo tas bija tikai pirmais Riga Chapter Latvia pastāvēšanas gads. 2006. gadā, tieši Līgo dienās, Eiropas HOG rallijs notika Killarney, Īrijā, un uz turieni no Latvijas brauca jau astoņi motocikli. 2007. gadā ar deviņiem močiem pārstāvējām Latviju Spānijā, Fuengirolā, starp Malagu un Gibraltāru. Mums īsts rallijs bija ceļš uz turieni, jo nobraucām 4150 km, pēc tam tikpat arī atpakaļ. Protams, braucām ar līkumiem, jo apskatījām skaistās un interesantās vietās, kas bija pa ceļam.
Šajos pasākumos sabrauc apmēram 10000 Harley Davidson no visas pasaules. Tajos notiek gan jauno motociklu modeļu, gan speciālā motociklistu apģērba demonstrācijas, arī koncerti. Ir krogi, kur vakaros braucēji iepazīstas, apmainās ar saviem piedzīvojumu stāstiem. Pa dienu notiek braucieni uz tuvējām pilsētām, dabas parkiem. Vakaros sanāk iedzert arī pa aliņam un ne tikai. Visi priecājas, apspriež jaunumus HD pasaulē, novērtē, kā kuram mocis atkal uzlabots, ir arī šo braucamo “skaistumkonkursi”. Galvenais, ka katrs var izvēlēties, kas viņu interesē. Daļa uz pasākumiem brauc kā tūristi, kuri vēlas apskatīt organizētājvalsts skaistākās vietas. Citi grib kopā ar saviem domubiedriem vienkārši iedzert, vērojot motociklus, kas nemitīgi riņķo pa speciāli iekārtotu trasi. Šādu ceļu izveido katrā pasākumā, lai pa to motociklisti varētu braukāt un parādīt savus lolojumus. Motoklubi, kas piedalās pasākumā, parasti sacenšas arī braukšanas veiklībā un dažādos citos sacensību veidos. Kulminācija ir parādes brauciens, kur pa priekšu brauc visu nodaļu direktori, vedot lielus karogus ar HOG emblēmu un katras nodaļas nosaukumu.
Katrā pasākumā notiek arī kādas netradicionālas lietas. Iepriekšējos divos gados HOG Eiropas saieti notika tieši Jāņu laikā. 2007. gadā Spānijā bijām krietni pārsteigti Līgo vakarā, kad, tāpat kā 2006. gadā Īrijā, plānojām to klusi nosvinēt. Domājām sakurt mazu ugunskuru pludmalē un uztraucāmies, ko par to domās policija. Taču izrādījās, ka arī Spānijā vasaras saulgriežus atzīmē ļoti nopietni. Pludmalē bija sanākuši vai visi apkaimes cilvēki, kurināja lielus ugunskurus, bija arī grandiozs salūts virs jūras.
HOG pasākumi vienmēr ir ļoti labi organizēti
Eiropas HOG saietos vienmēr piedalās Harley Davidson motorkompānijas un HOG vadība. Ja pasākums notiek Eiropas dienvidu valstīs, tas piesaista pat vairāk nekā 10000 motociklu, Ziemeļu valstīs organizētajos saietos šis skaits ir nedaudz mazāks. Tajos piedalās arī vīri un sievas no ASV, Austrālijas, Saūda Arābijas un citām valstīm, kad nu kuram ir laiks un iespēja. Mazāka mēroga HOG regulārie pasākumi notiek katru nedēļu visās pasaules malās.
Tu pasmīnēji, ka droši vien kā bojevikos pēc šādām ekskursijām pilsētas ir noslaucītas no zemes virsas un visi krogi izdzerti. Tā nenotiek. Harley Davidson ir dārgs un prestižs prieks, kādu var atļauties tikai solīdi un labi situēti cilvēki. Ir dzirdēts par kaujām starp motoklubiem ārzemēs. Taču pasākumi, ko organizē HOG, notiek salīdzinoši mierīgi, turklāt to organizēšanā piedalās speciāla apsardzes grupa, kas sastāv no 80 cilvēkiem, kuri jau daudzus gadus rūpējas par drošību. Vienmēr ir norobežotas teritorijas, kurās var droši atstāt motociklus, un izbraukt no tām var, tikai uzrādot motocikla un savus dokumentus.
Arī šogad daudzi mūsu nodaļas biedri jau ir piedalījušies motopasākumos gan Latvijā, gan arī Eiropā. Eiropas 2008. gada HOG saiets notiks pie Garda ezera Itālijā 25.-28. septembrī, jau tagad sākam plānot šo braucienu. Vēl šogad esmu paredzējis doties uz Harley Davidson dzimteni Milvokiem ASV, kur 28.-31. augustā notiks grandiozas HD 105 gadu un HOG 25 gadu jubilejas svinības. Esmu īpaši ielūgts parādes braucienā ar mūsu karogu pārstāvēt Riga Chapter Latvia.
10000 hārleju mazajā Latvijā
“Man ir sapnis, ka kāds no nākamajiem Eiropas HOG salidojumiem varētu notikt Latvijā,” – tā teici mūsu senākā sarunā. Neliekuļošu un nemānīšu lasītājus, ka toreiz šaubījos un tikai goda pēc piekrītoši māju ar galvu: “Labi, labi, lai nu tā būtu.” Zini, bet jau toreiz ticēju, ka tu dabūsi to gatavu.
Jā, kaut kas tāds nav bijis ne Latvijā, ne Baltijā, pat ne Austrumeiropas valstīs. Pavisam nesen tikos ar HOG Eiropas direktoru Nigels Villiers, kurš oficiāli paziņoja, ka 2009. gada 25.-28. jūnijā Jūrmalā notiks 18th Annual European HOG Rally. Arī Jūrmalas Dome ir devusi oficiālu piekrišanu šā grandiozā pasākuma rīkošanai. Par to jau tagad ir ļoti plaša interese un vienbalsīgs visu Eiropas valstu HOG vadītāju atbalsts. Baltijas valstis ir reģions, kuru ar motocikliem ir apceļojuši tikai daži. Tāpēc šurp atbrauks ļoti daudz Harley Davidson īpašnieku, kuri vēlēsies apskatīt ne tikai Latviju, bet arī citas Baltijas valstis. Ieradīsies braucēji no visas Eiropas, īpaši daudz varētu būt no Skandināvijas valstīm, arī no Vācijas, Polijas. Šis rallijs noteikti būs pievilcīgs arī Krievijai, kur 2006. gadā Maskavā nodibināja pirmo HOG Chapter valstī, tagad tāds ir arī Sanktpēterburgā.
Gribu uzsvērt, ka pasākums nav domāts tikai HOG biedriem. Tajā laipni aicināti piedalīties arī šajā organizācijā neietilpstošie motobraucēji, pat ja viņi nebrauc ar Harley Davidson. HD viņus uzskata par potenciālajiem klientiem, kuriem vēlas parādīt visu, ar ko ir slavena 1903. gadā dibinātā Harley Davidson Motor Company. Protams, šāda pasākuma organizēšana nenotiek vienā dienā. Tas ir ilgstošu sarunu rezultāts vairāku gadu garumā. Skaidrs bija tas, ka HOG vēlējās šo pasākumu rīkot kādā no Baltijas valstīm. Sākotnēji uz to pretendēja Palanga Lietuvā. Mūsu galvenais uzdevums bija pārliecināt, ka Jūrmala tomēr būs piemērotāka vieta. Liela atzinība jāizsaka SIA „Motofavorīts”, kas ir HD pārstāvniecība Latvijā, valdes priekšsēdētājam Gatim Panavam par viņa pārliecināšanas spēju. Ļoti svarīgi bija tas, ka šeit ir HD pārstāvniecība un HOG Riga Chapter Latvia, kas nav Lietuvā. Līdz ar to mēs varam sniegt lielāku atbalstu pasākuma rīkošanai un tādu apstākļu radīšanai, lai tas notiktu visaugstākajā līmenī. Arī ģeogrāfiskais stāvoklis, Rīgas un starptautiskās lidostas tuvums pasākuma norises vietai, lielāks tuvējā apkārtnē pieejamo viesnīcu skaits bija ļoti būtisks. Tā pamazām HOG vadību pārliecinājām, ka viņiem ir vērts atbraukt uz Rīgu un Jūrmalu, apskatīt šejienes iespējas. Viņi saprata, ka Latvijas variants ir labākais.
Lielu paldies jāsaka arī citiem, kuri sekmējuši 2009. gada European HOG Rally organizēšanu Latvijā – Jūrmalas Domes priekšsēdētājam Munkevica kungam, arī visai Domei, kas vienbalsīgi atbalstīja šā pasākuma rīkošanu. Arī bijušais Jūrmalas Domes deputāts Vladimirs Barinovs, kurš pats ir HD braucējs un MC „Hermejs” prezidents, palīdzēja iegūt pilsētas atbalstu. Jānis Gaigals, Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents, organizācijas vārdā sniedza oficiālu atbalsta vēstuli šim notikumam. Ir patiess prieks, ka visa Latvijas motobraucēju un arī politiskā sabiedrība atbalsta European HOG Rally rīkošanu un saprot, ka tas apmēros ir vēl nebijis pasākums Latvijā, turklāt ienesīs arī visai ievērojamus līdzekļus valsts budžetā. Tagad sekos rūpīgs organizatoriskais darbs, lai saskaņotu pasākuma norisi un tas kļūtu par grandioziem motobraucēju svētkiem. Tajā iesaistīsies gan Jūrmalas Domes, gan HOG atbildīgās personas.
Egilam pievienojos jau preventīvajā secinājumā, ka BŪS! Kaut kas tāds, kas Latvijā nekad vēl nav bijis. Noteikti būs, jo HOG Eiropas augstākā vadība tikko parakstīja vienošanās līgumu ar Jūrmalas Domi, tikko publiski izziņots, ka Latvija ir izvēlēta par 2009. gada European HOG Rally vietu, Igo piekritis sniegt atbalstu muzikālās programmas sagatavošanā, paredzot ielūgt arī ārzemju rokgrupas. Interesanti, kā ar pienākumiem tiks galā mūsu drošības dienesti? Vai pietiks mašīnu parādes brauciena eskortēšanai? Zināms, ka ar HD brauc ne viens vien politiķis…
Kā mazu noslēpumu pačukstēšu, ka par visām ar šo pasākumu saistītām kulisēm un aizkulisēm informēsim tikai mēs. Lūk, tā!
