Kā zināms, ceļot var dažādi – ar auto, ar kuģi, ar kājām un vēl daudzos un dažādos veidos, bet, kā jau noprotams, stāsts būs par ceļojumu ar motocikliem...
Braucienu plānojām jūlijā, lai iegūtu pēc iespējas labākus laika apstākļus šādam ceļojumam. Mūsu kompānijā ietilpa trīs motocikli un sešas personas: Jānis un Dita, Armands un Vineta, Kārlis un Laura. Brauciena ilgums – nedēļa. Piesaistījām nelielu ceļojumu firmu Uzkalniem, kas nodrošināja transportēšanu, tātad ceļu turp un atpakaļ busiņā, motociklus uz piekabes, dzīvošanu Austrijā trīszvaigžņu viesnīciņā. Vēl pakalpojumā ietilpa karte jeb maršruts, ko katru rītu mums izsniedza gids, un tad jau tālāk paši laimīgi devāmies baudīt kalnu ceļus un Alpu skaistās ainavas...
Viens no brauciena nosacījumiem bija būt gataviem braukt pa kalnu ceļiem, kas ir pietiekami bīstami un liek vadītājam just lielu atbildību par šādu ceļošanu... Serpentīni jeb tā dēvētie elkonīši bija diezgan pikanti un adrenalīna līmenis ik pa laikam lika sevi manīt, bet pēc pirmajām dienām visi jau bija iepraktizējušies un tika galā teicami.
Mūsu bāzes vieta bija neliela Austrijas pilsētiņa Kēčaha Kerntneres reģionā, kas robežojas ar Tiroli. No turienes tad arī katru dienu devāmies apskatīt tuvējās pilsētiņas un vienkārši baudīt skaisto dabu gan Austrijas pusē, gan Itālijas kalnu pārejās. Vidēji dienā mērojām aptuveni 200-250 km, tas ļāva mums pārlieku nenogurt, tai pašā laikā neliedza apskatīt pēc iespējas vairāk burvīgajos kalnos.
Dolomītalpu Itālijas daļa sastāv no Alto Adige D-tirole un Veneto, Friuli –Venēcijas-Džūlijas reģiona. Kā zināms, kādreiz Dienvidtirole bija Austrijas teritorija, vēlāk nonāca Itālijas pakļautībā. Taču, lai vai kā, bet šis reģions vienmēr valdzinājis cilvēkus ar savu unikālo auru un skaistumu, iedvesmojot gan rakstniekus, gan karavadoņus. Piemēram, kā var nepārņemt sirreālas izjūtas, redzot joprojām fragmentāri saglabājušos romiešu ceļu, kas izcirsts kalnu pārejā... Neviļus fantāzija uzbur ainiņu par nogurušu karavīru smagajiem soļiem, raksturīgajām bruņām un galvassegām...
Uzbraucām arī Austrijas kalnu augstākajā vietā, kas ir asfaltēta un īpaši populāra motobraucēju vidū – Edelweisspitze 2571 m. Diemžēl vai par laimi, todien tur bija pilnīga migla, kas radīja ļoti dīvainas izjūtas. Likās, tā baltā tur ir siena un aiz tās atrodas pasaules mala. Fotogrāfijas izdevās gana interesantas...
Jā, ko te teikt, tiešām skaisti!!! Ja Alpi normālam latvietim asociējas ar slēpošanu, tad šobrīd varu apgalvot, ka vasarā tie ir ne mazāk saistoši un vēl skaistāki nekā ziemā. Kalni, pļavas un gandrīz vai pasaku mājiņas ar brīnumaini krāsainiem ziediem, govis, kas izskatās kā no reklāmas „Milka”, nomaļas fermas vai siernīcas, kas ar savu pārsteidzošo burvību nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu...Tur ir tāds apbrīnojams miers un laika ritums pilnīgi citādāks nekā pilsētās. Cilvēki nesteidzas, smaida, ir laipni, un ne viņus, ne mūs absolūti netraucēja tas, ka angļu valodā tur praktiski nerunā neviens.
Austrijas pusē salīdzinājumā ar Itāliju viss ir perfekti sakopts, izpļauts un satīrīts. Ja uz ceļa ir zīme remonts, tad tur tiešām strādā un viss notiek. Itālijā visi ir nedaudz siestas varā, toties ēdiens jebkurā vietā garšīgs, cenas draudzīgas un daba fantastiska. Arī ar laika apstākļiem mums paveicās, visas dienas bija saulains un siltas – 20 līdz 25 grādi, tikai pirmajā dienā uzlija lietus, bet tas laikam tādēļ, lai mēs neatslābtu.
Vasarā šo reģionu iecienījuši daudzi ceļotāji – brauc gan ar motocikliem, gan ar velosipēdiem vai vienkārši kāp kalnos, lai baudītu Alpu gaisu.
Kopumā tikai pa kalnu ceļiem nobraucām aptuveni 1500 km, lieki piebilst, ka motociklu riepu protektors krietni atšķīrās pirms un pēc šīs izklaides. Mūsu motocikliem un braucējiem bija ko turēt, toties katrs serpentīns bija to vērts!
Ceļojums tiešām bija lielisks un vēl par ļoti demokrātiskām izmaksām. Vienīgā salīdzinošā neērtība bija ceļš turp un atpakaļ (braukt busiņā cauri visai Polijai nekad nav bijis viegli), lidot noteikti būtu ērtāk, bet tas ne mirkli nemazināja sajūsmu par iegūtajiem neaizmirstamajiem iespaidiem un lielisko atpūtu, ko sniedza motocikls, krāšņā daba, brīvība un lieliskā kompānija.
Daži ieteikumi ceļotājiem
- Ja dodaties uz Alpiem, priekšrocība būs tiem, kuri pārvalda vācu un itāļu valodu, bet angļu un žestu valodā arī var saprasties itin labi.
- Cenas ļoti līdzīgas kā Latvijā, pat nedaudz lētākas, ja runājam par pārtiku un drēbēm.
- Tirolieši ir ļoti laipni un viesmīlīgi ļaudis.
- Kulinārijas baudītāji varēs gūt patīkamus pārdzīvojumus, ciemojoties mazās siernīcās un vītinātās gaļas ražotnītēs, protams, neaizmirstot iegriezties arī kādā vietējā vīnu darītavā.
- Lieki piebilst, ka jābrauc uzmanīgi, jo pa šaurajiem kalnu ceļiem itin naski stūrē arī lielie tūristu autobusi.
- Un, kā jau šodien visiem zināms, kalnu pārejās, kur robežojas Austrija un Itālija, nekāda dokumentu pārbaude vairs netiek veikta (Šengenas zona).
- Ja jums šķiet, ka Alpi ir tikai slēpošanai un asociējas tikai ar ziemu – aizbrauciet uz turieni vasarā, noteikti nenožēlosit!
Laura Geistarde-Šūbe
