Kas ir aerogrāfija?
Aerogrāfija ir mākslas virziens, kur krāsas pigmentu uznešanai uz virsmām izmanto saspiesta gaisa plūsmu, tā radot unikālus, īpašā stilā ieturētus zīmējumus. Aerogrāfijas mākslinieku fantāzijai nav robežu. Tādēļ katrs māksla darbs, kas uzzīmēts vai nu uz čopera bākas, vai īpašnieka aizsargķiveres, ir unikāls un mūsdienās tiek uzskatīts par luksusa pakalpojumu. Citiem vārdiem sakot, lielisks veids, kā izcelties „pelēkajā masā”. Bet kā tas viss sākās?
Aerogrāfijas pirmsākumi
1878. gadā juvelieris un izgudrotājs Abners Peelers konstruēja gaisa otu – aerogrāfu. Tas bija aparāts krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu. Savu pulverizatoru viņš raksturoja kā „krāsas izplatītāju”. Protams, izgudrojums izskatījās ļoti primitīvs salīdzinājumā ar mūsdienu aerogrāfiem. Tomēr Abners sekmīgi to izmantoja, veidojot attēlus trīs gadus, līdz 1881. gadā par šo objektu ieinteresējās Libertya Walkupa kompānija un iegādājās tā patentu par tiem laikiem pārsteidzošu cenu – 700 USD, kā arī Peeleram uzticēja instrumentu pilnveidot.
Modernais aerogrāfs radās tiešas popularitātes iespaidā, kad to izmantoja darbā ar melnbaltajām fotogrāfijām, uzlabojot neasa fokusa attēlus. 20. gs. aerogrāfu plaši pielietoja plakātu mākslā, ilustrācijās un reklāmās. Bet daudzi talantīgi mākslinieki, neskatoties uz aerogrāfa plašajām izmantošanas iespējām, savas daiļrades veidošanā uzreiz pie tā neķērās, jo uzskatīja to par komercijas atribūtu.
1940. gadu sākumā parādījās pirmie ar aerogrāfu veidotie tuninga attēli uz automašīnām.
Bet stabilu vietu kā pārliecinošs mākslas virziens aerogrāfija ieguva ar 60. gadu popārta pagrimumu un jaunā reālisma atnākšanu.
Aerogrāfija Latvijā
Jānis Kārkliņš ir autosportists, kurš sekmējis aerogrāfijas attīstību Latvijā, nodibinot uzņēmumu un sadarbojoties ar aerogrāfijas mākslinieku Edgaru Tamani, kurš agrāk bija viņa klasesbiedrs. Edgars sākotnēji aizrāvās ar tetovēšanu, bet aerogrāfijas prasmi apguva pašmācības ceļā.
Jānim ideja par uzņēmuma izveidi saistībā ar aerogrāfiju radās gan ārzemēs redzētā iespaidā, gan arī no vēlmes padarīt krāšņākus ikdienišķus braucamos. Pirmais pasūtījums šajā darbnīcā tika radīts 1997. gadā. Drīz vien Latvijā sāka attīstīties motokustība, kuras dalībniekiem aerogrāfija ļoti iepatikās, tādēļ klientu netrūka. Pirmie pasūtījumi čoperu izrotāšanai bija liesmu motīvi uz bākām un citām detaļām. Tomēr drīz māksliniekam apnika vienveidība, tādēļ viņš labāk izvēlējās radīt mākslu pēc saviem ieskatiem, saskaņojot ar klientu zīmējumu pārmaiņas. Ar to māksla arī atšķiras no jebkuras citas profesijas, ka to nevar ietilpināt noteiktos rāmjos un pakļaut noteiktiem likumiem. Tai pašā laikā arī jebkurš braucamais prasa individuālu pieeju. Čoperiem piestāv zīmējumi tumšos toņos, baikam – dinamiskas, košas krāsas, bet mašīnās var variēt dažādi, tomēr īpaša uzmanība jāpievērš virsmas formu saskaņai ar zīmējumu. Aerogrāfija ir atbildīgs un smalks darbs, kas prasa lielu precizitāti un pacietību. Iesācēji mēdz ar zīmuli ieskicēt plānotā darba kontūras, bet virtuozi mākslinieki kā Edgars pūš uzreiz. Kā jebkurai tehnoloģijai, arī darbam ar aerogrāfu jeb gaisa otu ir sava specifika. Jābūt labai krāsu izjūtai un prasmei no automašīnu krāsām sajaukt plānotos toņus un krāsu pārejas.
Jānis Kārkliņš ar vienu no Edgara mākslas darbiem – aizsargķiveri, kuras zīmējuma pamatdoma ir attēlot braucēja nervu sistēmu, kas ir gatava gandrīz vai uzsprāgt.
Tā kā aerogrāfija Latvijā sākumā bija mazpazīstama lieta, pie pirmajiem pasūtījumiem tika strādāts tuvu pašizmaksai. Bet pašlaik cenas atbilst līmenim kā jebkur citur Eiropā. Tās galvenokārt nosaka darba sarežģītība. Vidēji darbs pie zīmējuma izveidošanas uz motocikla bākas Edgaram aizņem vienu nedēļu. Neviena autouzlīme, lai cik forša un smalka tā būtu, ne kvalitātē, ne unikalitātē nevar konkurēt ar Edgara darbiem.
Mistiskā noskaņā ieturēts bākas zīmējums. Edgara darbos dominē tumšie toņi.
Vēl daži Edgara darbi. Bākas zīmējums ar ķeltu motīviem. Parasti tieši uz bākas zīmē viskrāšņākos elementus, bet pārējo detaļu zīmējumus pieskaņo bākai, tā veidojot vienotu tēlu. Neapšaubāmi, aerogrāfijas mākslas darbi daudz pastāsta par braucamā īpašnieku. Šā darba pasūtītāju valdzina viduslaiku noskaņas.
Rokera ādas jaka. Aerogrāfijai ir plašas pielietojuma iespējas. To izmanto arī interjerā, dažreiz uz ģitārām, kā arī izklaides industrijā – aerogrāfijas zīmējumi uz karuseļiem u.c.
Arvis Kluss pašlaik ir ceļa sākumā, lai iegūtu augstu profesionalitāti aerogrāfijas mākslā. Puisis atzīst, ka viņam ļoti patīk Edgara darbi. Arvis savu ceļu šai lauciņā uzsāka 2003. gadā. Tā pirmsākumi radās pamatskolā, kad viņš zīmēja mašīnītes mācību kladēs un dzima apņemšanās nākotnē nodarboties ar aerogrāfiju. Pirmās zināšanas tika apgūtas pašmācības ceļā. Bet vēlāk arī, tiekoties ar citiem aerogrāfijas entuziastiem...
Latvijā nav mācību iestādes, kur speciāli mācītu aerogrāfiju, piemēram, uz automašīnām. Savulaik lietišķajos, kas tagad pārdēvēta par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, mācīja zīmēt projektu planšetes aerogrāfijas tehnikā. Pašlaik šīs planšetes veido pārsvarā ar datora palīdzību...
Arvim ļoti patīk tieši galvaskausu, mehānisku elementu un gigera stila darbu zīmēšana. Radot aerogrāfijas mākslas darbu, var iziet cauri plašai izjūtu gammai. Nereti gadās, ka kādu darbu rada tehniski tāpēc, ka klients vēlas tādu, kas mākslinieku tā neiedvesmo. Bet citreiz darba process ir ļoti aizraujošs un ir atdeve par 100%. Lai darbs būtu izdevies – tajā jāieliek sevi! Dažkārt fonā skan darba tematikai pieskaņota mūzika.
Arvis darba procesā, veidojot zīmējumu uz automašīnas.
