Ir sākusies vasara un, par spīti visiem profesionāļu ieteikumiem tetovēties ziemā, sākusies arī tetovēšanās sezona. Vasara ir laiks, kad gribas nomest veco kārtu un uzsākt ko jaunu. Daži atrod jaunu hobiju, daži nopērk motociklu un dodas mežonīgā braucienā pa Eiropu, bet daži izvēlas izrotāt savu ķermeni ar zīmējumu. Tieši tādēļ es satikos ar „Hameleon Tattoo studio” meistaru Kasparu Redmeru.
Kaspars ir profesionāls tetovētājs ar četru gadu stāžu. Viņa mīļākais zīmēšanas stils ir grafika un lielākais sasniegums iegūtā 1. vieta „Best of the Day” festivālā „Tattoo summer fest 2007.”
- Kāpēc izvēlējies tieši šo profesiju?
- Tas nāk jau no bērnības, kad matemātikas stundās mēdzu apzīmēt klades malas. Vispār man vienmēr ir patikusi zīmēšana, un šī ir samērā reta profesija.
- Kas tev patīk savā darbā?
- Ka tas nav ikdienišķi. Ir kāda noteikta daļa cilvēku, kuriem tas patīk, un tu vienmēr esi apritē.
- Vai tetovējumi vispār ir vajadzīgi? Varbūt tas ir kaut kas lieks un nevajadzīgs?
- Ir vajadzīgi. Tas iet cauri jau gadu tūkstošiem. Cilvēki vienmēr ir gribējuši sevi kaut kā iezīmēt, atšķirties no pūļa. Tas ir tāpat, kā ar apģērbu, viss iet roku rokā. Piemēram, baikeri, viņiem patīk apzīmēties un tā apliecināt savu piederību.
- Tetovējumi pēdējā laikā izplatās kā modes tendence. Vai cilvēkiem, nākot apzīmēties, vajadzētu padomāt, ko viņi dara?
- Jāpiedomā ir noteikti. Tie modes kliedziena tetovējumi ir galīgi garām. Gada laikā sazīmētie darbi ir līdzīgi. Nav individualitātes. Man nepatīk zīmēt kā pēc konveijera. Es ar klientiem aprunājos, izprotu, ko viņi vēlas. Ja pie manis atnāk cilvēks ar bildīti no interneta, tad uzreiz pasaku, ka kādam jau tāds ir, un vienojamies par pielabošanu, lai ir savādāk.
- Redzu, ka tev pašam arī ir daudz un dažādi tetovējumi. Lūdzu, pastāsti par tiem.
- Pats izdomāju, ko gribu zīmēt, domās apstrādāju, pamainu, saprotu, vai to tiešām vēlos. Man patīk voodoo un indiāņu tēmas, arī portreti.
- Vai taviem tetovējumiem ir kāda īpaša nozīme?
- Dažiem ir, dažiem nav. Pārsvarā gan domāju, ko daru. Vēlāk uz saviem zīmējumiem varu atskatīties un atcerēties, kā tai dzīves posmā gājis. Vispār iesaku veidot tetovējumus ar kādu nozīmi vai domu.
- Pastāsti par saviem elkiem un avotiem, no kuriem smelies iedvesmu.
- Par elkiem varētu saukt, piemēram, Paulu Būthu, Bobu Tairrelu un Robertu Hernandesu. Iedvesu smeļos it visur, žurnālos, televīzijā, konvencijās, it īpaši no kaut kādiem lielākiem meistariem konkursu laikā. Paskatoties, kā viņš strādā, pašam sāk rasties idejas.
- Un tavs zīmēšanas stils no tā kaut kā iespaidojas vai arī centies atrast tikai savu ceļu?
- Iespaidojas. Ir bezcerīgi sēdēt alā un censties atrast kaut neredzētu. Tas viss kustas, viss iet uz priekšu. Domāju, ka katram ir kāds elks, pēc kā tiekties, un ne jau tikai tetovēšanā, tā ir visās profesijās.
- Pie tevis noteikti nāk daudz un dažādi cilvēki. Vai esi ievērojis, kā tetovējumus ietekmē muzikālā gaume?
- Tas iet roku rokā. Ja cilvēks klausās smagāku mūziku, tad parasti tetovējums top dark stilā, ļaunāk un tumšāk, ja cilvēks ir, piemēram, Britnijas Spīrsas fans, tad būs vairāk puķīšu, rozīšu un tā.
- Kas tagad ir modē tetovējumu pasaulē?
- Šobrīd ir liels sajukums. Visiem vajag visu. Protams, vienmēr ļoti pieprasīti ir dažādi ornamenti, bet šobrīd nav tāda konkrēta modes kliedziena. Vispār man nepatīk tie „modes tetovējumi,” jo tas ir apmēram tā – uztaisīja draudzene, man arī tagad vajag. Tas nav labi. Šāda tendence ir vairāk vērojama pusaudžiem no astoņpadsmit līdz divdesmit gadu vecumam.
- Cilvēki parasti nāk ar savām bildēm vai tukšām rokām?
- Ir ļoti daudz cilvēku, kuri atnāk un paziņo, ka nezina, ko lai taisa. Ar viņiem ir interesanti. Tad apsēžamies, pašķirstām katalogus, lai saprastu vismaz, kādā stilā iet. Vispār man vajag dot tikai mazu pavedienu, mazliet iepazīt cilvēka raksturu, un tad ar visu var tikt galā.
- Ir gadījies, ka klients nav apmierināts ar zīmējumu?
- Tā nedrīkst gadīties. Sākumā visu uzzīmēju uz lapas, visu izrunājam un tikai tad sākam strādāt. Jābūt tā, ka uz ķermeņa zīmējumam jāizskatās divreiz labāk nekā uz lapas. Gadās, ka cilvēkam sākumā ir tāds kā šoks, viņš nav neapmierināts, bet gan nepieradis. Sākas domas – vai man to vajadzēja – utt. Tam jātiek pāri, un viss būs labi. Nesen gan bija kāds labs atgadījums. Meitenei uzzīmēju uz muguras tetovējumu, nobildēju un devu rādīt, bet pirms tam kaut kā pārtinu dažas bildes atpakaļ, viņa ieraudzīja un sāka kliegt, ko gan tur esmu sadarījis. smejas* Tad paskaidroju, ka jāskatās nākamā bilde, nevis tā, ko viņa aplūko šobrīd.
- Kā ir ar tiem, kuri nāk paši ar savām bildēm?
- Tāpat. Gadās, atnāk ar tādiem darbiem, ka jāprasa, kas tev to uzzīmēja, jo cepuri nost, bet bieži gadās, ka atnāk ar visparastāko bildi no interneta. Tas ir garām. Tad uzreiz pasaku, tāds tetovējums ir vēl vismaz simtam cilvēku. Ja klients vēlas, tad kopā pārzīmējam to bildi, lai būtu individuāli. Man nepatīk strādāt kā konveijeram.
- Pastāsti vēl kādu interesantu atgadījumu.
- Ui, ir tik daudz, ka uzreiz nevaru atcerēties. Te katru dienu notiek kādi joki. Gadās, ka cilvēki ģībst. Bet tas nav no šoka vai sāpēm, bet gan psiholoģiski. Noģībst, un viss. Vai arī pēkšņi aizmieg. Lūk! Pirms pāris gadiem taisīju kādai meitenei tetovējumu uz pakauša. Viss normāli, zīmēju, pēkšņi viņa iesaucas: „Eu, paga bišķi, es aizmirsu elpot!” Nu, tā arī gadās.
- Tagad gan pasaulē vairs nekas nešķiet dīvains, bet kur un kādus neparastākos tetovējumus tev ir nācies veikt?
- Omas un opja portreti, pakavi uz papēžiem, intīmie tetovējumi vispār ir jau pierasta lieta. Būtībā viss ir darīts. Ir uz sejas zīmēts, uz lūpas iekšpuses un tā tālāk. Bet man nepatīk strādāt uz gļotādām. Pietiek darba, arī zīmējot kaut ko smuku uz muguras vai pleciem. Kāpēc gan mocīt cilvēku un sevi, apzīmējot mēli.
- Par to, vai meitenēm piestāv tetovējumi, vienmēr ir bijušas asas diskusijas. Kā tev šķiet – meitenēm piestāv tetovējumi?
- Tas ir super. Man pat liekas, ka tagad lielākā daļa meiteņu tetovējas. Puiši, protams, arī nāk, bet sieviešu daudzums ir daudz jūtamāks. Ir tādas, kurām labāk piestāv mazi, seksīgi tetovējumi uz lāpstiņas vai gurna, bet ir dažas, kurām ļoti labi izskatās lielie tetovējumi pa visu muguru.
- Lai gan mūsdienās informācija ir pieejama visur, tomēr padalies ar kādiem ieteikumiem, ko darīt, ko ne?
- Protams, nākamās apmēram desmit dienas nelietot rūgstošos alkoholiskos dzērienus, nesauļoties, nepeldēties un ļaut sadzīt. Vēl ieteiktu netaisīt tetovējumus ļoti redzamās vietās, piemēram, uz sejas vai plaukstām. Par to vajag rūpīgi padomāt, jo šodien esi baigi foršais džeks, bet dzīvē viss mainās, un, iespējams, pēc kādiem gadiem tetovējums tev visu bojās. Par to ir jādomā.
Ja tev ir iepatikušies Kaspara darbi un pats vēlies iegūt kādu tetovējumu, vari meklēt „Hameleon Tattoo studio” Raiņa ielā 36, Jelgavā.
Autors: Sirus
Foto: Sirus, Kaspara personiskais arhīvs
